Ginta Grūbe, Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja par 2026.g. 3. projektu konkursa rezultātiem:
“Dizaina un arhitektūras nozares 2026. gada 3. projektu konkursā tika izvērtēti 62 projektu pieteikumi ar kopējo pieprasīto finansējumu 370 328 eiro. Atbalstīti tika 26 projekti, piešķirot tiem kopumā 104 310 eiro. Tas veido 41,9 % no iesniegto projektu skaita un 28,2 % no kopējā pieprasītā finansējuma. Pieejamais finansējums bija būtiski mazāks par nozares pieprasījumu, tādēļ komisijai nācās noteikt stingras prioritātes un vairākiem kvalitatīviem projektiem rekomendēt tikai daļēju finansējumu.
Lielākais atbalsts – 14 000 eiro – piešķitrts 44. starptautiskā festivāla Rīgas modes nedēļa / Riga Fashion Week īstenošanai. Ar 10 000 eiro atbalstīti Latvijas Laikmetīgās keramikas centra izstāžu projekts, kas tiks īstenots Rotko centrā un modes dizaineres Sabīnes Skarules vissezonas kolekcijas 40 prototipu izstrāde un prezentācija.
Savukārt 9 000 eiro piešķirti monogrāfijas J. K. Jesena porcelāna fabrika izdošanas turpinājumam, atbalstot Latvijas industriālā un dizaina mantojuma izpēti un dokumentēšanu.
Šie projekti pārstāv atšķirīgus nozares attīstības virzienus – starptautisko reprezentāciju, laikmetīgo dizaina jaunradi un dizaina vēstures pētniecību.
Būtiska finansējuma daļa novirzīta arī izstādēm, skatēm un publiskajiem nozares notikumiem, tostarp Rotu mākslas biedrības izstādei, keramikas simpozija KUR izstādei Čiekurkalna ūdenstornī, Rotu mēnesim Liepājā un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas atvērtajām skatēm. Atbalstīti arī materiālu pētniecības un dizaina izstrādes projekti, piemēram, Reģeneratīvās tekstūras: niedru pētniecība un skatuves Lašu dziesmas dizaina izstrāde Ventas krastā.
Individuālajai jaunradei sešu autoru radošajām stipendijām piešķirti 13 420 eiro, savukārt pieciem studiju stipendiju pretendentiem – 14 000 eiro. Studiju stipendijas paredzētas arhitektūras un dizaina izglītības turpināšanai starptautiskās augstskolās un pētniecības darbam. Papildus atbalstīti divi radošie braucieni uz starptautisku keramikas izstādi Minhenē, kopumā paredzot 1500 eiro.
2026. gada 3. konkursa rezultāti apliecina augstu pieprasījumu pēc finansējuma Dizaina un arhitektūras nozarē. Kopējais pieprasījums vairāk nekā trīsarpus reizes pārsniedza pieejamo finansējumu, būtiski ierobežojot iespējas atbalstīt visas kvalitatīvās ieceres un pilnā apmērā finansēt prioritāros projektus."
Dizaina un arhitektūras nozares 3. konkursā atbalstīto projektu saraksts
Dace Bluķe, Mūzikas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja par 3. projektu konkursa rezultātiem
"2026. gada trešajā VKKF projektu konkursā Mūzikas nozarē tika iesniegti 159 projekti, pieprasot finansējumu 950 490 eiro apmērā. Tas gandrīz trīs reizes pārsniedz konkursā pieejamo finansējumu. Ekspertu komisija atbalstam rekomendēja 96 projektus par kopējo summu 351 000 eiro, tādējādi atbalstot 60 % iesniegto projektu un piešķirot nepilnus 37 % no pieprasītā finansējuma.
Viena no Mūzikas nozares prioritātēm ir profesionālās mūzikas pieejamības nodrošināšana visā Latvijā. Tādēļ nozīmīga finansējuma daļa novirzīta koncertdarbībai un festivālu norisei, kopumā atbalstot 50 šādus projektus. Starp lielākajiem piešķīrumiem ir Liepājas Simfoniskā orķestra koncertprogramma „Latviešu atskaņotājmāksla un sadarbība ar spilgtiem ārvalstu viesmāksliniekiem II” (15 000 eiro), festivāls „Saxophonia 2027” (15 000 eiro) un mūsdienu mūzikas festivāls „deciBels 2027” (15 000 eiro).
Būtisks ir arī atbalsts jaunu koncertprogrammu veidošanai, Latvijas mūzikas ierakstiem un starptautiskajai sadarbībai. Finansējums piešķirts Latvijas Radio kora koncertuzvedumam „BRAUNS” (8000 eiro), Daniila Bulajeva veidotā orķestra Davinspiro Camerata projektam „Marija no Buenosairesas” Latvijas Nacionālajā operā (6500 eiro), kā arī Jāņa Ivanova „Atlantīdas” ierakstam Liepājas Simfoniskā orķestra un Valsts akadēmiskā kora „Latvija” izpildījumā (10 500 eiro). Savukārt starptautiskās mūzikas industrijas konferences „Riga Music Week 2026” norisei piešķirti 10 000 eiro.
Domājot par Latvijas mūzikas nozares attīstību ilgtermiņā, atbalstīti arī 15 konkursu un meistarklašu projekti, piešķirtas piecas mācību stipendijas un piecas radošo braucienu stipendijas. Finansējums paredzēts arī nošu materiālu digitalizēšanai, grāmatu izdošanai un mūzikas procesu atspoguļošanai digitālajos medijos.
Lielais pieprasījums pēc finansējuma apliecina Latvijas profesionālās mūzikas vides aktivitāti un daudzveidību, taču vienlaikus izgaismo arī ierobežotā finansējuma problēmu. Aiz katra projekta ir mākslinieki, radošas ieceres un darbs, un daudzas kvalitatīvas iniciatīvas konkurences apstākļos nav iespējams atbalstīt pilnā apmērā vai vispār.
Publiskajā telpā arvien biežāk izskan bažas par valsts profesionālo mūzikas institūciju darbinieku zemo atalgojumu, kas daudzos gadījumos atpaliek no vidējās darba samaksas Latvijā, un pieaugošo finansiālo spiedienu uz mūsu orķestriem un profesionālajiem kolektīviem. Vienlaikus tieši šīs institūcijas regulāri un konsekventi nodrošina augstvērtīgu profesionālās mūzikas piedāvājumu, kura kvalitāte ir nozīmīga visas Latvijas mūzikas kultūras attīstībai. Tādēļ arī šajā konkursā ievērojama finansējuma daļa novirzīta valsts profesionālo mūzikas institūciju mākslinieciskajām iniciatīvām, tostarp jaunu koncertprogrammu veidošanai un sadarbībai ar izciliem ārvalstu viesmāksliniekiem. VSIA „Latvijas Koncerti” projektiem kopumā rekomendēti 45 363 eiro, Valsts akadēmiskā kora „Latvija” un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra projektiem – 25 402 eiro, Liepājas Simfoniskajam orķestrim – 21 400 eiro, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 15 000 eiro, bet Latvijas Nacionālajai operai – 2380 eiro. Kopumā šīm iniciatīvām rekomendēti 109 545 eiro jeb vairāk nekā 31 % no konkursā sadalītā finansējuma. Vienlaikus jāuzsver, ka VKKF projektu finansējums nevar aizstāt pienācīgu valsts finansējumu šo institūciju pamatdarbībai un darbinieku atalgojumam."
Andra Silapētere, Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja par 2026. gada 3. regulāro projektu konkursu:
"Šī gada VKKF trešajā konkursā tika saņemti 159 projektu pieteikumi par kopējo summu 1 104 455 eiro. 21 projektu pieteikumi no iesniegtajiem tika atzīti par administratīvi neatbilstošiem. Komisija aicina projektu pieteikumus sagatavot laicīgi, pārbaudot visus nepieciešamos dokumentus iesniegšanai, kā arī, ja attiecināms, pārliecināties par nepieciešamo pielikumu tulkojumu latviešu valodā. Atkārtoti vēršam uzmanību Vizuālās mākslas nozares pieteicējiem, radošo stipendiju gadījumā ņemt vērā nolikuma 3.7.1. punktu ar norādi par stipendijas aprēķinu 3 vai 6 mēnešiem. Jautājumu gadījumā nekautrēties sazināties ar Vizuālās mākslas nozares kuratori.
Šajā konkursā pavisam tika izvērtēti 103 individuāli mākslinieku, pētnieku un kuratoru pieteikumi, no kuriem 6 mācību stipendija, 3 radošie braucienu pieteikumi un 94 radošās stipendijas. 56 pieteikumi tika saņemti no organizācijām, tostarp izdevējdarbības pieteikumi.
Šī gada trešajā konkursā komisija atbalstījusi 61 pieteikumu par summu 311 088 eiro, no tiem 3 mācību stipendija, 1 radošie brauciens, 24 radošās stipendijas. Atbalstīti 33 juridisku personu pieteikumi:
Nozares izpētei un saglabāšanai atbalstīti 6 izdevējdarbības pieteikumi: Š! #62 'Absolute Imagination' , Grafiskie stāsti ; monogrāfija "Anita Meldere. ES ESMU. GLEZNIECĪBA", Apgāds "Zinātne”; Foto grāmata/albums "Jānis Deinats", izdevniecība "Neputns"; Digitāls žurnāls Māksla_m, 2. numurs, Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība; WunderKombināts 2027 izdevums, Wunder Kombinat , Rūtas Kalmukas foto grāmatas sagatavošana, Talka.
Izstāžu un publisko programmu norisei līdzekļi piešķirti Laikmetīgajam mākslas centram Kim?, Latvijas Laikmetīgajam mākslas centram, ISSP, 427, RIX-C, TUR, Visuma Centrs 2, galerija DOM, Galerija ASNI, galerija Stella, kā arī biedrībai SAVĀ VAĻĀ. Izstādēm pašvaldību muzejos reģionos piešķirts finansējums Cēsu novada pašvaldībai un Valmieras novada pašvaldībai, kā arī Latvijas Laikmetīgās keramikas centra aktivitātēm.
Vērtējot projektus, komisija rūpīgi izskatīja pieteikto izstāžu un publisko programmu kvalitāti un to kopējo kontekstu organizāciju darbībā, priekšroku dodot pārliecinoši un kvalitatīvi sagatavotiem pieteikumiem ar pārdomātu māksliniecisko un radošo sniegumu un potenciālu ieguldījumu nozarē ilgtermiņā.
Ierobežotais finansējums licis rūpīgi izvērtēt pieteikto projektu tāmes un izmaksu pamatotību. Kā arī ir licis atteikt atsevišķus pieteikumus ar pamatojumu, ka VKKF tos jau atbalstījis iepriekšējās konkursu kārtās iespēju robežās. Tādējādi cenšoties veidot horizontālu līdzekļu pārdali nozarē, neizceļot konkrētus projektus."
Vizuālās mākslas nozarē 3. konkursā atbalstīto projektu saraksts
Ieva Vītola, Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja par 3. projektu konkursa rezultātiem:
"Tradicionālās kultūras nozarē 2026. gada 3. konkursā tika iesniegti un izvērtēti 52 projekti par kopējo summu pieprasīto finansējumu 195 589,29 EUR. Atbalsts tika piešķirts 29 projektiem par kopējo summu 73 691 eiro, kas ir 37,7% no pieprasītā finansējuma. No 52 projektu pieteikumiem 23 projekti tika noraidīti.
No atbalstītajiem projektiem 13 jeb 44,8 % finansēti pilnā apmērā, bet 16 jeb 55,2 % piešķirts daļējs finansējums.
Finansējums piešķirts projektiem, kas atbilst tradicionālās kultūras nozares prioritātēm:
· nemateriālā kultūras mantojuma kvalitatīva dokumentēšana un izpēte. 3.konkursa ietvaros atbalstu saņēmuši vairāki izdevējdarbības projekti – tiks izdota zinātniska monogrāfija par tekstilšķiedru krāsošana ar dabas krāsām, mutvārdu liecību apkopojums par mūsdienu bēru tradīcijām, izdevums ar Sēlijas etnogrāfiskajiem pierakstiem u.c. Atbalstīto projektu vidū piešķirtas arī piecas radošā darba vai radošo braucienu stipendijas tradicionālās kultūras izpētei un pētījumu rezultātu pieejamības nodrošināšanai.
· nemateriālā kultūras mantojuma lietpratēju zināšanu un prasmju tālāknodošana.
3. konkursa ietvaros atbalstu saņēmuši projekti, kuru īstenošana paredz tradīciju pārmantošanu interešu izglītībā, interaktīvu mācību materiālu izstrādi, tradicionālās dejas, muzicēšanas, maskošanās un citu tradīciju uzturēšanu un tālāknodošanu, dažādu izglītojošu pasākumu rīkošanu u.c.
Ierobežotā finansējuma apstākļos septiņi projekti, kuru tematika pārklājās ar VKKF mērķprogrammām “Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto elementu ilgtspējas un attīstības programma” un “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, netika atbalstīti, aicinot tos iesniegt attiecīgajās mērķprogrammās 2027. gadā, kur iespējams pretendēt uz apjomīgāku finansējumu savu ieceru īstenošanai. Pārējie 16 projekti tika noraidīti projekta pieteikuma kvalitātes un/vai tāmes neprecizitāšu dēļ."
Tradicionālās kultūras nozarē 3. konkursā atbalstīto projektu saraksts
Kultūras mantojuma nozares komisijas priekšsēdētāja Mārča Kalniņa komentārs par 2026. gada 3. projektu konkursa rezultātiem:
"Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) 2026. gada 3. projektu konkursā Kultūras mantojuma nozarē kopumā tika saņemti 128 pieteikumi ar kopējo pieprasīto finansējumu 774827,79 eiro. No tiem komisija atbalstīja 52 projektus, piešķirot 199813,00 eiro. Lai arī kopumā tika atbalstītas 40,6% no iesniegtajām iecerēm, tomēr piešķirtais finansējums sedz tikai aptuveni ceturto daļu jeb 25,8% no kopējā pieprasījuma. Šāda finansējuma sadale atspoguļo kompromisu – pilnā vai gandrīz pilnā apmērā finansējums piešķirts 26 projektiem un vēl tikpat jeb 26 pieteikumi finansēti daļēji. Vērtējot projektus, eksperti šajā kārtā īpaši rūpīgi izvērtēja gan projektu nozīmību un pienesumu kultūras mantojuma nozarei, gan arī iesniegtās tāmes un prioritāri atbalstīja tikai būtiskāko ieceru īstenošanu. Lai gan pieteikumu skaits šajā kārtā Kultūras mantojuma nozarē bija nedaudz mazāks nekā abos iepriekšējos 2026. gada regulārajos konkursos, iesniegto projektu kvalitāte apliecina nemainīgu nepieciešamību pēc atbalsta kultūras mantojuma saglabāšanai un izpētei.
Lielākais finansiālais atbalsts šajā kārtā koncentrēts restaurācijas un izdevējdarbības jomās, kurās kopumā novirzīti gandrīz 68% no visa piešķirtā finansējuma. Starp atbalstītajām iniciatīvām īpaši iezīmējas mērķtiecīga pēctecība jau iesākto darbu turpināšanā, kā arī pašvaldību, draudžu un nevalstisko organizāciju augstā projektu gatavība reģionālā un sakrālā mantojuma saglabāšanā.
Lielāko piešķirtā finansējuma daļu veido restaurācijas un konservācijas projekti. Šajā jomā kopumā atbalstīti 20 pieteikumi no 44 iesniegtajiem par kopējo summu 82922,00 eiro. Tie galvenokārt saistīti ar valsts nozīmes kultūras pieminekļu un sakrālā mantojuma saglabāšanu (baznīcu kanceļu, altāru un to skulptūru, vēsturisko durvju, logu, ikonu un ērģeļu atjaunošanu), nozīmīgu reģionālo piļu (Cesvaines pils un Alūksnes Jaunās pils) interjeru un arhitektonisko elementu konservāciju un restaurāciju, kā arī Latvijas muzeju krājumu priekšmetu un vēsturisko ēku saglabāšanu.
Izdevējdarbības jomā atbalstīti 12 projekti par kopējo summu 53124,00 eiro, mērķtiecīgi stiprinot augstvērtīgu pētniecību, nozares periodiku un fundamentālu mākslas, arhitektūras un vēstures izdevumu sagatavošanu. Galvenais uzsvars likts uz monogrāfiju un pētījumu izdošanu par Latvijas mākslas un arhitektūras izcilībām (tostarp Teodoru Zaļkalnu, Otto Skulmi, Rūdolfu Heimrātu un Josifu Goldenbergu), vēsturisko un industriālo mantojumu, kultūrvēsturiski nozīmīgu epistolāro materiālu publicēšanu, kā arī arhīvu un muzeoloģijas teorijas izdevumiem. Šie projekti sniedz paliekošu ieguldījumu nozares akadēmiskajā attīstībā un pētniecības rezultātu publiskā pieejamībā.
Profesionālās tālākizglītības, pasākumu un starptautiskās mobilitātes jomā atbalstīti 6 pasākumu, semināru un meistarklašu projekti, kopumā piešķirot 24558,00 eiro, un 5 radošie braucieni (kopā 4370,00 eiro). Šajā kārtā īpaši prioritizēta restauratoru un muzeju darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšana, atbalstot specializētus seminārus un meistarklases tekstila konservācijā un koka būvgaldniecībā, muzeoloģijas konferences, kā arī risinājumus muzeju ekspozīciju pieejamības paplašināšanai. Savukārt mobilitātes atbalsts ļaus Latvijas speciālistiem pārstāvēt nozari un prezentēt pētījumus starptautiskos simpozijos un konferencēs Londonā, Berlīnē, Sarajevā, Tartu un Pizā.
Izpētes, radošo stipendiju un ekspozīciju veidošanas ietvaros kopumā atbalstīti 9 projekti. Četriem arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un tehniskās dokumentācijas izstrādes projektiem muižu, vēsturisko koka ēku un nocietinājumu izpētei reģionos kopumā piešķirti 13000,00 eiro. Atbalstu 2960,00 eiro apmērā ieguvis arī viens atsevišķs sakrālā mantojuma izpētes projekts reģiona nozīmes kultūras piemineklī – Palsmanes luterāņu baznīcā. Finansējums piešķirts arī 2 radošo stipendiju pieteikumiem (kopā 3050,00 eiro) latvju rakstu tradīcijas un tēlniecības vēstures pētniecībai, kā arī 2 izstāžu un ekspozīciju projektiem (kopā 15829,00 eiro), kas veltīti gan reģionālās identitātes un tehniskā mantojuma, gan bīdermeiera perioda mākslas padziļinātai izpētei.
Kā galvenie projektu noraidīšanas iemesli šajā konkursā minami gan formāli un administratīvi trūkumi – tostarp Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju trūkums restaurācijas darbiem valsts aizsardzībā esošajos objektos, nepievienoti oficiāli ielūgumi dalībām pasākumos un iztrūkstoši dokumentu tulkojumi valsts valodā, gan metodoloģiski un saturiski aspekti. Ierobežotā finansējuma apstākļos eksperti kritiski vērtēja restaurācijas metodiku un objektu turpmākas uzturēšanas vides apstākļus (piemēram, vai ir novērsti mitruma un pelējuma cēloņi), kā arī noraidīja vai optimizēja pieteikumus ar nozarei nesamērīgām autoratlīdzībām un stundu likmēm darbu veicējiem. Tāpat atbalstu neguva projekti, kas pēc savas būtības vairāk atbilda citām kultūras nozarēm vai kuru ilgtermiņa pienesums kultūras mantojuma saglabāšanā bija mazāk pārliecinošs.
Kopumā 2026. gada 3. konkursā pieejamais finansējums mērķtiecīgi koncentrēts uz profesionāli sagatavotām, metodoloģiski pamatotām un ilgtspējīgām iniciatīvām, īpašu vērību pievēršot projektu ilgtermiņa ietekmei uz nozares attīstību, kultūras mantojuma objektu fiziskai saglabāšanai un sabiedrības pieejamībai."
Kultūras mantojuma nozarē atbalstīto projektu saraksts
Elīna Kokareviča, Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja par 2026. gada 3. regulāro projektu konkursu Literatūras nozarē:
"Literatūras nozares 2026. gada 3. projektu konkursā tika izvērtēti 142 projekti ar kopējo pieprasīto finansējuma apjomu 660 297,87 EUR. No tiem apstiprināti 70 projekti, piešķirot 197 930,00 EUR, kas ir 30 % liels pieprasījuma apmierinājums. Ņemot vērā pieejamo finansējumu, lielākajai daļai projektu piešķirts daļējs finansējums, par īpaši būtisku faktoru šoreiz izvirzot projekta aktualitāti un nozīmību tieši konkrētajā īstenošanas periodā. Tāpat kā vienmēr vērā ņēmām tekstu un aktivitāšu kvalitāti un saistību ar augstvērtīgu literatūru, īpaši piedomājot, lai autori saņemtu honorārus par savu darbu.
Tika piešķirtas 13 jaunrades stipendijas: Dacei Rukšānei un Vilim Lācītim romāna sarakstīšanai, Kirilam Ēcim bērnu dzejoļu krājuma sagatavošanai, Džeinai Šteinbergai, Jānim Žildem un Dacei Krēsliņai bērnu grāmatu sarakstīšanai, Agnesei Zarānei stāstu krājuma sarakstīšanai, Ilmāram Šlāpinam un Elīnai Vendijai Rībenai dzejoļu krājumu sarakstīšanai, kā arī četru tulkojumu tapšanai: Zigurds Skābardis latviskos Džordža Orvela dienasgrāmatas, Signe Viška tulkos bērnu grāmatu no vācu valodas, Gita Grīnberga tulkos Žorža Dikēra grāmatu no franču valodas un Andris Kuprišs tulkos Ģertrūdes Stainas grāmatu “Alises B. Toklasas autobiogrāfija”. Jaunrades stipendiju sakarā gan jāteic, ka bija iesniegts daudz nekvalitatīvu vai nolikumam neatbilstīgu pieteikumu.
Izdevējdarbības jomā atbalstījām 37 projektus ar virkni gaidītu augstvērtīgu tulkojumu, tajā skaitā Edvarda Saīda “Orientālisms” (tulk. Dens Dimiņš), Evas Baltazaras “Boulder” (tulk. Dace Meiere), Žorža Pereka “W jeb bērnības atmiņas” (tulk. Gita Grīnberga), Munira Ačemi "Dzīvās lietas" (tulk. Edvīns Raups), Vītauta Landsberģa "Bezvārža poga" (tulk. Dace Meiere), Dženas Kārsones "Atrāk, kamēr viņiem vēl ir zirgi" (tulk. Renāte Punka), Artura Droņa “Hemingvejs neko nezina” (tulk. Māra Poļakova) u. c.
Atbalstījām divu lugu krājumu izdošanu: Žana Ženē lugas “Balkons” un “Kalpones” izdos “Aminori”, savukārt Mūsdienu frankofono autoru lugu izlasi izdos “Omnia Mea”.
Atdzejā iznāks japāņu klasiskās dzejas antoloģija un Pētera Huhela dzejoļu izlase "Suņstobru pelni".
Bērnu literatūru papildinās Olgas Stehlīkovas stāsta “Manužiņa” tulkojums, Krišjāņa Zeļģa romāns jauniešiem “Pabira”, Luīzes Pastores grāmata bērniem “Mūsu mājas Spokas jaunkundze”, komikss “Pūkainītis un Asainītis”, Lindas Mences dzejoļu krājums “Miega mute”, Ineses Zanderes “Dzejoļi Latvijas kartē”, komikss “Es esmu robots” un Lauras Melnes grāmata latgaliski.
Oriģinālliteratūru papildinās Alda Bukša romāns “Zvierbuļs”, Leldes Jaujas romāns “Grābiens”, Sandija Hiršberga prozas darbs "Vitentrūve", Andras Manfeldes romāns "Ādama sakne" un Daces Rukšānes stāstu krājums “Mežaparka radio”. Ar stāstu krājumiem debitēs Džeids Vils, Ieva Bite un Renāte Saulīte. Dzejā debitēs Valters Liberts, otro dzejas krājumu izdos Raimonds Ķirķis un Lauris Veips, arī Madarai Gruntmanei iznāks nākamais krājums.
Tāpat iznāks arī Gunara Janovska un Anšlava Eglīša vēstules, Kārļa Skalbes Mūža rakstu 11. sējums Ilgoņa Bērsona sakārtojumā, Erika Ādamsona dzejas krājums "Hermafrodīta dziesmas” Kārļa Vērdiņa sakārtojumā. Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” tiks sagatavots vieglajā valodā.
Atbalstījām 18 projektus, kas nodrošinās autoru viesošanos bibliotēkās. Finansējums piešķirts Latgales prozas lasījumu un Sēlijas prozas lasījumu organizēšanai."
Literatūras nozarē atbalstīto projektu saraksts
Daiga Šiliņa (Gaismiņa), Skatuves mākslu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
"2026. gadā kopumā VKKF Skatuves mākslu nozares trīs regulārajos projektu konkursos tika iesniegti 284 pieteikumi, no kuriem atbalstu guva 103 projekti.
3. projektu konkursa rezultāti:
- Iesniegtie projekti: 85 (par kopējo summu 866 759 eiro)
- Atbalstītie projekti: 27 (par kopējo summu 164 623 eiro)
Ierobežota budžeta apstākļos piešķirti aptuveni 19% no pieprasītā finansējuma.
Ekspertu komisija kā galveno prioritāti izvirzīja māksliniecisko jaunradi, cenšoties saglabāt proporcionālu līdzsvaru starp teātra, laikmetīgās dejas, cirka, baleta un starpdisciplināriem projektiem.
Ņemot vērā skatuves mākslu nozares spektru, grupējot projektus - tika atbalstīti 2 cirka (7%) projekti, 7 dejas projekti (26%), 17 teātra projekti (63%) ; 1 projekts, kas aptver visas skatuves mākslu nozares ( 4%).
Atbalsts tika piešķirts 6 jaunu iestudējumu tapšanai – piemēram, teātra izrāde pirmskolas vecuma bērniem SIRDSLIETAS J.Znotiņa režijā (“Pusstāvs”), Svena Kuzmina romāns “Brīvībene”, kuru “KVADRIFRONS” plāno pārvērst skatuves darbā, R.Levanes dejas izrāde “Zoohosis” (“TARBA”). Atbalstījām oriģināldramaturģijas izveidi (radošā stipendija A. Priedītei un E.Vildaus), viesizrādes - "Malkas ceļi" viesizrāde starptautiskajā leļļu un objektu teātra festivālā Casteliers Monreālā, Kanādā, izrādes “Sēri krāca ūdens viļņi” viesizrādes teātri Konträr Stokholmā, kā arī Cēsu Mazā teātra viesizrādes Rīgā DIRTY DEAL TEATRO, un mākslinieku profesionālo izaugsmi - tika piešķirtas 2 mācību stipendijas.
Finansējums tika piešķirts Margaritas Ziedas grāmatas "Andris Freibergs" izdošana angļu valodā, lai varētu popularizēt Latvijas scenogrāfiju Prāgas kvadrienāles 2027 laikā Prāgā, Čehijā."
Skatuves mākslu nozarē atbalstīto projektu saraksts