Kultūras mantojuma nozares komisijas priekšsēdētāja Mārča Kalniņa komentārs par 2026. gada 2. projektu konkursa rezultātiem:
“Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) 2026. gada 2. projektu konkursā Kultūras mantojuma nozarē kopumā tika iesniegti 173 pieteikumi ar kopējo pieprasīto finansējumu 931 339,33 eiro. No tiem atbalstīti 82 projekti, piešķirot 247 781,00 eiro.
Lai gan finansiālā izteiksmē piešķirtais apjoms veido 26,6% no pieprasītā, atbalstu saņēma gandrīz puse, jeb 47,4%, no visām iesniegtajām iecerēm. Šāda finansējuma sadale atspoguļo kompromisu, jo pilnā apmērā atbalstīti tikai 26 projekti, savukārt 56 pieteikumiem piešķirts daļējs finansējums. Tā kā šajā konkursa kārtā bija iesniegts liels skaits labi sagatavotu projektu, eksperti ļoti rūpīgi izvērtēja pieteikumus un prioritāri atbalstīja būtiskākās projektu sadaļas un aktivitāšu īstenošanu. Stabilais pieteikumu skaits, kas ir līdzīgs iepriekšējo konkursu rādītājiem, apliecina nemainīgi augstu nozares aktivitāti un pastāvīgu pieprasījumu pēc atbalsta kultūras mantojuma saglabāšanai, izpētei un popularizēšanai.
Lielākais finansiālais atbalsts piešķirts nacionāla mēroga institūciju un nozīmīgu kultūras pieminekļu restaurācijai un izpētei. Starp šīm iniciatīvām ir gan valsts nozīmes muzeju izstādes, gan vairāku pašvaldību un nevalstisko organizāciju virzīti restaurācijas un izpētes projekti.
Lielāko piešķirtā finansējuma īpatsvaru veido restaurācijas un konservācijas projekti – kopumā atbalstīti 25 pieteikumi. Tie galvenokārt saistīti ar sakrālo mantojumu (baznīcu interjeru elementu, kanceļu, ērģeļu balkonu un sakrālo gleznu atjaunošanu), piļu un muižu arhitektonisko detaļu konservāciju, kā arī vēsturisko koka konstrukciju un tehnikas pieminekļu restaurāciju. Šī projektu grupa tieši atbilst nozares stratēģiskajai prioritātei – autentiska kultūras mantojuma saglabāšanai un profesionālu restaurācijas metožu īstenošanai.
Izdevējdarbības jomā atbalstīti projekti, kas aptver augstvērtīgu monogrāfiju, zinātnisku rakstu krājumu, ceļvežu un specializētu izdevumu sagatavošanu, kā arī redakcionālos darbus, uzsverot pētniecības pēctecību un augstvērtīgu fundamentālu izdevumu nozīmi. Galvenais uzsvars likts uz apjomīgu monogrāfiju sagatavošanu par tēlotājmākslas un lietišķās mākslas mantojumu, zinātnisko rakstu krājumu sastādīšanu, kā arī iekļaujošas muzeja vides risinājumiem un specializētu katalogu dizaina sagatavošanu un tulkošanu. Šie projekti veido nozīmīgu ieguldījumu nozares akadēmiskajā attīstībā un pētniecības rezultātu pieejamībā.
Izpētes un izglītojošo aktivitāšu ietvaros atbalstīti projekti, kas saistīti ar arhitektoniski māksliniecisko izpēti un inventarizāciju, kompleksām arheoloģiskām izpētēm un speciālistu apmācībām mantojuma ietekmes novērtēšanā. Tāpat finansētas izglītojošas aktivitātes jauniešu auditorijai un ekspozīciju pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Profesionālās mobilitātes un tālākizglītības jomā atbalstīti projekti, kas nodrošinās speciālistu dalību starptautiskās konferencēs, mācību vizītēs un pārstāvniecību profesionālajās platformās. Šajā kārtā īpaši prioritizēta speciālistu tālākizglītība, kas saistīta ar muzeoloģijas teorijas un prakses apguvi Baltijas Muzeoloģijas skolā 2026. Tāpat finansējums piešķirts mobilitātes projektiem pētniecības un izpētes rezultātu starptautiskai aprobācijai tādās jomās kā kultūras mantojuma pārvaldība, papīra vēstures, avangarda un modernisma pētniecība un dalībai starptautiskos restaurācijas nozares kongresos.
Kā galvenie projektu noraidīšanas iemesli šajā konkursā minami administratīvi un formāli trūkumi projektu dokumentācijā, tai skaitā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes restaurācijas atļauju neesamība vai nepievienošana un neatbilstošs pieteicēja juridiskais statuss.
Kopumā 2026. gada 2. konkursā finansējums koncentrēts uz ilgtspējīgām, metodoloģiski pamatotām un nozarei stratēģiski nozīmīgām iniciatīvām, īpašu uzsvaru liekot uz pēctecību izpētē, kvalitatīvu restaurāciju, zinātnisko izdevējdarbību un profesionālo tālākizglītību.”
Kultūras mantojuma nozarē atbalstīto projektu saraksts
Ieva Vītola, Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja par 2026.g. 2. projektu konkursa rezultātiem:
“Tradicionālās kultūras nozarē 2026. gada 2. konkursā tika iesniegti un izskatīti 55 projekti par kopējo summu 272 284 eiro. Atbalsts tika piešķirts 30 projektiem par kopējo summu 68 811 eiro, kas ir 25% no pieprasītā finansējuma.
Tradicionālās kultūras nozares komisijai diemžēl nācās noraidīt vairākus projektu pieteikumus, jo tie neizturēja atbilstību administratīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem. Visbiežākā pieļautā nepilnība vērojama, projekta pieteikumam nepievienojot apliecinājumu par sadarbību no organizācijas, kur tiek plānots pasākums, ja norises vieta nav projekta pieteicēja īpašumā vai valdījumā (nolikuma 5.2.14.), kā arī – ja projekta iecere paredz izstādes veidošanu, tad nepieciešams sagatavot un pievienot izstādes koncepciju un struktūras aprakstu (nolikuma punkts 5.2.16). Tāpat, nākamreiz sagatavojot projekta pieteikumus, lielāka uzmanība jāpievērš projekta apraksta kvalitātei, lai no uzrakstītā būtu saprotama gan ieceres īstenošana, gan projektu īstenotāju pieredze un kompetence, gan tāme tiktu sastādīta pamatoti un saskaņā ar projekta aprakstā norādīto. Ikviens projekta pieteicējs aicināts, pirms pieteikuma sagatavošanas, ļoti rūpīgi iepazīt projektu konkursa nolikumu un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar nozares kuratori, neatstājot to uz pēdējo dienu un brīdi!
Kaut nozares finansējuma iespējas ir ierobežotas, ekspertu komisija, kurā darbu uzsākuši četri jauni eksperti, lēmumus pieņēma diskutējot un vērā ņemot tradicionālās kultūras nozares noteiktās prioritātes, kā arī reģionālo pārklājumu. Iespēju robežās atbalstu saņēmuši tie projekti, kuru īstenošana svarīga tradicionālās kultūras nozares pastāvēšanai un attīstībai. Tradicionālās kultūras nozares 2. konkursā atbalstītie projekti sniegs ieguldījumu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšanā un izpētē, dzīvā mantojuma zināšanu un prasmju tālāknodošanā. Atbalstīti tika gan dažādi pasākumi Rīgā un Latvijas novados, gan nozarei nozīmīgu izdevumu sagatavošanā un izdošanā, gan tradicionālās kultūras vērtību digitālai pieejamībai un popularizēšanai starptautiski.”
Tradicionālās kultūras nozarē atbalstīto projektu saraksts
Elīna Kokareviča, Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja par 2026. gada 2. regulāro projektu konkursu Literatūras nozarē:
“Š. g. 1. konkursā bija liela konkurence un finansējums tika galvenokārt kvalitatīvām radošajām stipendijām, drukātajiem literatūras izdevumiem un pasākumiem, tāpēc 2. konkursā literatūras ekspertu komisija vēlējās īpaši atbalstīt tieši izdevējdarbību, apstiprinot 35 grāmatu izdošanas projektus 129 192 EUR apmērā.
Konkursā atbalstu guvusi virkne oriģinālromānu, tajā skaitā populārā autora Andra Kalnozola gaidītais otrais romāns “Zobi” un Latvijas Literatūras gada balvas 2026. gada prozas laureāta Viļa Kasima jaunākais darbs “Marija”. Tāpat gaidāmi Dženas Andersones, Baibas Zīles, Māras Svīres, Daces Vīgantes romāni, Ingas Ābeles un Viļa Lācīša dokumentālie romāni un – neparastāks notikums latviešu literatūrā – Elvīras Blomas zinātniskās fantastikas romānu sērijas “Kartas hronikas” 1. daļa. Finansējums piešķirts arī diviem debijas dzejas krājumiem: 2026. gadā biedrība “Līdzstrāva” izdos Evelīnas Mūrnieces grāmatu un izdevniecībā “Aminori” iznāks Alises Mētras veikums. Savukārt izdevniecība “Jānis Roze” iepriecinās lasītājus ar ilgi gaidītu debiju prozā – Mārtiņa Pommera stāstu krājumu “Trešais plaukts no apakšas”. Dzejas mīļotāji sagaidīs arī Lindas Mences, Daiņa Deigeļa un Žebera jaunākos krājumus.
No atbalstītajiem bērnu grāmatu projektiem lasītājus iepriecinās Ineses Zanderes dzejoļu grāmata ar Aleksandras Rundes ilustrācijām, Jura Zvirgzdiņa mantojums – stāsts par lācīti Tobiasu, ko pie lasītājiem nogādās Inguna Cepīte un izdevniecība “Pētergailis”, kā arī Viestura Ķerus grāmata par iedomu draudzeni Helīnu, ko ilustrējusi Agrita Vanaga. Savukārt Lauris Gundars ir sarakstījis grāmatu pusaudžiem – “49 deguni”. Starp atbalstītajiem bērnu grāmatu projektiem īpaši jāizceļ autoru kolektīva dzejoļu grāmata 18. novembrim – “Neskaitīšu. Novembris”, kura seko pērn iznākušajam krājumam “Neskaitīšu. Decembris”, kas izpelnījās ievērojamu interesi bērnu un vecāku vidū, izpildot īpaši svarīgu lomu – iepazīstinot mūsdienu jaunākās paaudzes ar augstvērtīgiem profesionālu dzejnieku radītiem dzejoļiem.
Jāuzsver arī vairāku izcilu tulkojumu projekti, kas guvuši atbalstu, piemēram, Nobela prēmijas laureātes poļu autores Olgas Tokarčukas romāns “Empūzijs” Ingmāras Balodes tulkojumā, Franca Kafkas vēstuļu apkopojums Milēnai Jesenskai, ko no vācu valodas pārcēlusi Sigita Kušnere, kā arī palestīniešu izcelsmes ASV literatūras kritiķa, filozofa un kultūras teorētiķa Edvarda Saīda ievērojamais darbs “Orientālisms”, ko tulkojis Dens Dimiņš. Gaidāmi arī daži pārsteidzoši un neparasti tulkojumi, to skaitā, britu autores Leonoras Karingtones romāns “Dzirdes radziņš” (tulk. Linda Mence), nīderlandiešu autores Jentes Posthumas romāns “Par ko es labāk nedomāju” (tulk. Dens Dimiņš) un svaigākais grāvējs no Somijas – Marīas Niskavāras romāns “Estere, miesniece” (tulk. Maima Grīnberga). Sagaidīsim arī divus tulkojumus zinātniskās fantastikas žanrā, Viljama Batlera Jeitsa prozu un tulkojumus bērniem no igauņu un poļu valodas.
Atdzejā gaidāmas trīs grāmatas: ukraiņu autores Oksanas Maksimčukas krājums “Klusā pilsēta” (atdzej. Lauris Veips), amerikāņu autores Odrī Lordes krājums “Melnais vienradzis” (atdzej. Katrīna Rudzīte) un 100 japāņu klasiskās dzejas autoru krājums Ilzes Paegles-Mkrtčjanas atdzejojumā.
Projekti, kas saistīti ar autoru viesošanos bibliotēkās, tika skatīti īpaši kritiski, atbalstot tos, kuros rūpīgi piedomāts pie pasākuma koncepcijas un autoru atlases, izvēloties profesionālus augstvērtīgas literatūras autorus. Kā vienmēr īpaša uzmanība tika pievērsta tiem projektiem, kas paredzēti bērnu un jauniešu auditorijai. No citiem pasākumiem atbalstīti “Preiļu konceptuālistu” performance, sarunu cikla “Rakstošās ģimenes” nākamais pasākums, Knutam Skujeniekam veltīta pasākuma daļa, tulkotāju tikšanās Akuratera mājā, darbnīca bērniem Tadenavā, cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” nākamās sezonas pasākumi Siguldas novadā, Trešdaļgadsmita balvas žūrijas darbs, autoru publikācijas latgaliešu kultūras medijā Lakuga.lv un starptautiskais dzejas festivāls "Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis". Šoreiz finansējums nav piešķirts TV raidījuma “Literatūra” 8. sezonai vāja projekta pieteikuma, tajā skaitā nedefinētas sezonas sēriju programmas un aurotu atlases kritēriju trūkuma, dēļ.
Konkursā atbalstīti četri braucieni uz konferencēm valodniecības un literatūrzinātnes nozarē, kā arī piešķirtas radošās stipendijas oriģināldarbu radīšanai un tulkojumu veikšanai, kā rezultātā sagaidāmi četri dzejoļu krājumi (Marija Luīze Meļķe, Liepa Rūce, Jānis Tomašs un Arvis Viguls), viens stāstu krājums (Gusts Ābele) un četri tulkojumi, no kuriem īpašs prieks par latviešu valodā topošo Nobela prēmijas laureāta norvēģu autora Juna Foses ievērojamā romāna “Triloģija” tulkojumu, ar ko strādās Dace Deniņa.
Pēc nozīmīgas diskusijas par autoru atalgojumu komisija aicina turpmāk projektos, kas saistīti ar izdevējdarbību, īpašu uzmanību pievērst autoru atalgojumam, paredzot to samērīgu un ievērojot godīgu attieksmi pret autoriem.”
Literatūras nozarē atbalstīto projektu saraksts
Anna Zača, Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētaja par 2026. gada 2. regulāro projektu konkursu:
“Filmu mākslas 2026. gada 2. projektu konkursā iesniegti 98 projekti par kopējo pieprasīto summu 890 256 eiro. Konkursā sadalīti 195 405 eiro 47 projektiem.
Radošo stipendiju jomā izdevās līdzfinansēt septiņpadsmit projektus.
- Latvijas profesionāļu dalību Karlovi Varu kinofestivālā, Asolo Art Film Festival, Fest Anča, Venēcijas kinofestivālā un Jihlavas Starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā.
- Reičelas Paulas Zapevālovas maģistra mācības Nacionālajā Filmu un Televīzijas skolā Anglijā.
- Ievas Ozoliņas autorraidījumu un kino pasākumu projekts “Disociatīvā fūga”.
- 10 radošā darba stipendijas tostarp: 7 spēlfilmas, daudzsēriju spēlfilmas, animācijas īsfilmas, kā arī starpžanru un dokumentālās filmas scenāriju izstrādei. Tāpat atbalstīta viena stipendija mākslinieka darbam animācijas vizuāla risinājuma izstrādē.
Filmu attīstīšanas un ražošanas jomā izdevās atbalstīt divdesmit četrus projektus.
Animācijas jomā atbalsts tika piešķirts animācijas īsfilmas “Steinort” pabeigšanai studijā Leschiov, animācijas seriāla “Mula” koncepta izstrādei studijā Sunday Rebel Films, skaņu režijai diplomdarba animācijas filmai “Uz saulrietiem skatoties” sadarbībā ar Latvijas Animācijas asociāciju, kā arī animācijas īsfilmas “Pikniks” attīstīšanas pabeigšanai studijā Atom Art.
Attīstīšanā līdzfinansējumu saņēma spēlfilmas “Tur, kur pazudušie dodas” attīstīšana studijā flyfarfilms, kā arī daudzsēriju filmas “Gonzo” attīstīšana studijā Trickster Pictures.
Dokumentālo filmu attīstīšanā izdevās atbalstīt filmu “Graudiņa/Samoilova” studijā Muffin Films, “Fernando un zilonis” studijā Air Productions, dokumentālo filmu cikla “Turpinājums” trešās filmas attīstīšanu studijā Mistrus Media, filmu “L MĀJA” studijā Mitago Films, kā arī Lailas Pakalniņas dokumentālās filmas ideju “Pakausis” studijā Kompānija HARGLA.
Ražošanā tika atbalstīta vairāku īsfilmu pabeigšana tostarp hibrīdspēlfilma “Es esmu…” studijā Air Productions, īsmetrāžas spēlfilma “Kā būt labam cilvēkam” studijā Sunday Rebel Films, dokumentālās arhīvu īsfilmas “Vērotāji” skaņas dizaina izstrāde studijā VFS FILMS, kā arī filmas “Fantasmagorisks attēlu kārtojums” ražošana studijā TIK FILMA.
Dokumentālo filmu ražošanā un pabeigšanā līdzfinansējumu saņēma dokumentālā īsfilma “Spalviņas” studijā TOREL FILMS, “Koris” studijā FENIXFILM, “Andris Grinbergs” studijā Tasse Film, vidēja garuma debijas dokumentālā filma “Tīkli” biedrībā DOKUMENTĀLISTS, “Sprechen zie deutch?” studijā Pilna, “Ūdensbumba resnajam runcim. Filmas arheoloģija” studijā Visio, “Vēl nē” studijā Story Hub, “Vāgners. Atgriešanās” studijā VINO FILMS, kā arī filmas “Kailais” ražošanas pabeigšana studijā VFS FILMS.
No citiem nozares projektiem tika līdzfinansēta Jāņa Streiča spēlfilmu tulkošana un subtitrēšana latviešu valodā, spēlfilmas “Izdzīvošanas skola” subtitri un audio apraksts, Latvijas Kinematogrāfistu savienības filmu izplatīšanas un popularizēšanas projekts “Kino visiem un visur Latvijā”, kino programma bērniem un jauniešiem kinoteātrī “Bize”, Riga IFF 2026 filmu seansi Daugavpilī, kā arī izdevuma “Juris Podnieks. Dienasgrāmatas (1983–1986)” izdošana.
Iesniedzējiem vēlamies atgādināt, ka noraidījums nenozīmē, ka projekts būtu nekvalitatīvs, ja vien tas nav norādīts kā noraidījuma iemesls. Iesniegto projektu skaits un daudzveidība liecina par aktīvu, profesionāli strādājošu nozari, taču pieejamais finansējums ļāva atbalstīt tikai daļu no kvalitatīvi sagatavotajiem pieteikumiem.”
Filmu mākslas nozarē atbalstīto projektu saraksts
Andra Silapētere, Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja par 2026. gada 2. regulāro projektu konkursu:
“Šī gada VKKF otrais konkursā saņemts rekordliels pieteikumu skaits – 219 projekts par kopējo summu 1 521 099 eiro. Aktivitāte apliecina nozares plašo un aktīvo darbības spektru gan lokālā, gan starptautiskā dimensijā. Tomēr, ņemot vērā konkursā pieejamo finansējumu, šī statistika arī izgaismo ļoti aso konkurenci nozares pārstāvju vidū.
Diemžēl kopumā 42 projektu pieteikumi no iesniegtajiem tika atzīti par administratīvi neatbilstošiem. Tas aktualizēja jautājumu par nolikumu un pieteicēju vērību. Aicinām projektu pieteikumus sagatavot laicīgi, rūpīgi iepazīties ar konkursa prasībām, īpaši radošo stipendiju gadījumā ņemt vērā nolikumā norādītos konkrētos aprēķinus stipendijas apmēram. Jautājumu gadījumā nekautrēties sazināties ar Vizuālās mākslas nozares kuratori.
Pavisam tika izvērtēti 118 individuāli mākslinieku, pētnieku un kuratoru pieteikumi, no kuriem 1 mācību stipendija, 8 radošie braucienu pieteikumi, bet 109 radošās stipendijas. 101 pieteikums tika saņemts no organizācijām no kā 96% ir nevalstiskā sektora izstāžu un publisko programmu, kā arī izdevējdarbības pieteikumi.
Izrietoši šī gada otrajā konkursa komisija atbalstījusi 71 pieteikums par summu 363 438 euro, no tiem 1 mācību stipendija, 5 Radošie braucieni, 22 Radošās stipendijas (divas 6 mēnešu apmērā: Agate Tūna, Oto Holgers Ozoliņš).
Atbalstīti 43 juridisku personu pieteikumi:
Nozares izpētei un saglabāšanai atbalstīti 7 izdevējdarbības pieteikumi: 3 izdevniecības Neputns izdevumi: "Absurdā entuziasti LPSR Z", monogrāfisks mākslas albums "Ievas Iltneres glezniecība", foto grāmata "Jānis Deinats"; LLMC izdevums "Astrīda Neimanis. Ūdens ķermeņi; Līvijai Rezevskai veltīts izdevums (izdevējs Blind Carbon Copy), Reiņa Hofmaņa "Varoņi" (izdevējs Orbīta); š! #60 'Gen Z' komikss (izdevējs Grafiskie stāsti). Tostarp atbalstīta dokumentālās sērijas par māksliniekiem, ko veido Ieva Ozoliņa.
Konkursa lielākie piešķīrumi atvēlēti organizācijas “LOW” grupas izstādei “Atvērtās ķēdes spriegums” Modernās un Laikmetīgās mākslas muzejā Seulā (kuratore: Žanete Liekīte), piešķīrums - 15 000 eiro, bet 12 000 eiro piešķirti “SAVA VAĻA” pieteikumam grupas izstādei “Fikcija” (kurators: Aleksejs Beļeckis) Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Abi projekti apliecināja kuratoriāli un mākslinieciski pārdomātu ieguldījumu vizuālās mākslas vidē gan vietējā gan starptautiskā līmenī, savienojot institucionālos, radošos un pētniecības aspektus.
Citi lielāki piešķīrumi 7000 – 10000 eur apmērā piešķirti atsevišķiem izstāžu pieteikumiem Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un tā struktūrās un rudens izstāžu programmām laikmetīgās mākslas izstāžu telpās Kim?, 427, ISSP, RIX-C, TUR, Visuma Centrs 2, ka arī galerijām ASNI un ALMA.
Publisko un izglītības programmu norisei atbalstu ieguvuši ASTE. Art, Science, Technology, Education, ISSP, E-LAB elektroniskās mākslas un mediju centrs, kā arī citi.”
Vizuālās mākslas nozarē atbalstīto projektu saraksts
Ginta Grūbe, Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja par 2026.g.2. projektu konkursa rezultātiem:
"VKKF 2026. gada 2. projektu konkursā Dizaina un arhitektūras nozarē kopumā tika izvērtēts 71 projekts. Tika pieprasīti vairāk nekā 475 tūkstoši eiro, savukārt piešķirts finansējums par 127.5 tūkstošiem eiro, kas nozīmē, ka atbalstīti aptuveni 26% no kopējā pieprasītā finansējuma apjoma. Lielākais finansējums piešķirts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projektam “Izstāde Rūdolfa MANTOJUMS. HEIMRĀTAM 100”, kam seko Latvijas Arhitektu savienības dokumentālo īsfilmu projekts un festivāls “Open House Rīga”. Finansējums piešķirts projektiem, kas veicina dizaina un arhitektūras dokumentēšanu un pētniecību, piemēram, monogrāfijai “J.K. Jesena porcelāna fabrika” un pētnieciskajam izdevumam “Pavēles izteiksme. Sociālpolitiskais plakāts Padomju Latvijā, 1945–1991” (Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība). Vienlaikus atbalstīti arī profesionālās aprites un publisko programmu projekti – izstādes, vasaras skolas, festivāli un starptautiskas sadarbības iniciatīvas. Konkursā piešķirtas arī 11 radošās stipendijas, kopumā 25 tūkstoši eiro apmērā."
Dizaina un arhitektūras nozarē atbalstīto projektu saraksts