FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Divās VKKF mērķprogrammās – dziesmu svētku tradīciju atbalstam un nemateriālā kultūras mantojuma atbalstam – piešķir 450 tūkstošus eiro 81 projektam

Publicēti konkursu rezultāti divās mērķprogrammās:

Kopsavilkums par iesniegtajiem un atbalstītajiem projektiem mērķprogrammās:

 Iesniegto projektu skaitsAtbalstīto projektu skaits% skaits pieteiktie pret atbalstītajiemPieprasītā summa, EURPiešķirtā summa, EUR% piešķirtais pret pieprasīto
Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto koprepertuāra kolektīvu atbalsta programma775268%580 095230 00040%
Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto elementu ilgtspējas un attīstības programma392974%548 833220 00040%
Kopā:1168170%1 128 928450 00040%

Ekspertu komentāri par rezultātiem

"Mērķprogrammā “Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto elementu ilgtspējas un attīstības programma” atbalstu saņēma 29 projekti par kopējo summu 220 000 eiro.

No tiem tika atbalstīti 26 projekti, kas veltīti Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļauto vērtību ilgtspējīgai attīstībai un 3 projekti par jauna pieteikuma gatavošanu šim sarakstam.

Ar VKKF atbalstu taps pieteikumi par kāpostu skābēšanu Latvijā (SIA “Hello Yellow”, 4 000 eiro), par malēniešu dzīvo runu (biedrība “Radošie malēnieši”, 3 000 eiro) un Vidzemes piekrastes zvejniecību (biedrība “Salacgrīvas nēģi”, 2 200 eiro).

Projekti, kas ir saistīti ar Nemateriālā Kultūras mantojuma sarakstā esošo vērtību attīstību, bieži ir ļoti apjomīgi un ietver vairākas aktivitātes vismaz gada garumā, tādēļ tiem nepieciešams lielāks finansējums, salīdzinājumā ar vienai aktivitātei veltītiem projektiem. Piemēram, projekts “Atbalsts NKM sarakstā iekļauto sešu muzicēšanas tradīciju uzturēšanai 2026/2027” (biedrība “Skaņumāja”, piešķirtais finansējums 20 000 eiro) ietver gan atsevišķu instrumentu spēles kursus, gan meistarklases, gan vasaras nometni, gan citus latviešu tradicionālo instrumentu – bubina, Ieviņa ermoņikas, pēterburģenes, caurspēlējamās cītaras, dūru cītaras un garmanes spēles apguvei un popularizēšanai veltītus pasākumus.

Tikpat apjomīgi ir arī vairāki citi projekti, piemēram projekts “Vidzemes lībiskās kultūrtelpas aktivitātes 2026.-2027.g.” (biedrība “Make Art”, finansējums 15 000 eiro) ietver starptautiskas konferences rīkošanu, lībiešu personvārdu krājuma izdošanu un grāmatas “Vidzemes lībiešu dzimtas: Kariņu dzimtas vēsture” izdošanu. Projektā “Sēņu raksti” (Latvijas Mikologu biedrība, 13 300 eiro) plānots pilnveidot eksperimentālo darbnīcu saturu un izveidot jaunas darbnīcas, sagatavot izstādi “Sēņu raksti”, organizēt apmācības par sēņu radošu izmantojumu mūsdienās un gatavoties starptautiskam Sēņu un šķiedru simpozijam 2027. gadā.

Savukārt, projekta “Danču tradīcijas Rīgā. NKM saglabāšana, dokumentēšana un popularizēšana” (biedrība “Danču krātuve, 12 100 eiro)  ietvaros tiks rīkotas iknedēļas tradicionālās dejas nodarbības Rīgā, 6 atklātās meistarklases, tiks ierakstītas intervijas, lai izveidotu e-lekcijas par tradicionālo deju un tiks uzturēts pasākumu kalendārs. Projektā “Cimda rADĪŠANA. Sagatavošanās posms starptautiskai rakstaino cimdu izstādei”(SIA “Senā Klēts", 12 000 eiro) notiks sagatavošanās darbi lielas starptautiskas izstādes radīšanai 2027. gadā – cimdu atlase, fotografēšana, digitalizēšana un datu bāzes veidošana, kā arī cimdu adītāju filmēšana un video izveide.

Projektā “Uz priekšu, Uzpiebalga”  (Piebalgas kultūrtelpas biedrība, 10 000 eiro) plānoti gan t.s. lauka pētījumi Piebalgas viensētu vēsturē, gan tūrisma maršruta izveide, gan talku rīkošana un digitālā žurnāla uzturēšana.

Vēl no apjomīgājiem prjektiem pieminami projekti “Starptautiskā jauniešu plostnieku nometne Latvijā” (biedrība “Gaujas plostnieki”, 11 000 eiro), “Lībiešu valodas vides un jaunrades attīstība”(biedrība “"Līvod īlma", 10 000 eiro), Rucavas kultūrtelpas attīstības nodrošinājums 2026” (Rucavas kultūrtelpas attīstības biedrība, 9 000 eiro), “Pētījums par knipelētām mežģīnēm Latvijā, datu bāzes papildināšana” (Latviešu tautas mākslas savienība, 8 200 eiro) un “Trešā Nīcas kultūrtelpas kopienas tikšanās: "Mednieki un audējas. Dienvidkurzemes daudzbalsības daudzinājums" (biedrība “Otanka”, 7 820 eiro), "Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalaca - tālāk attīstība, ilgtspēja un darbība", 5.daļa” (biedrība “Apskritnis”, 7 500 eiro) un “Latviešu tradicionālo jostu darināšanas pamati. Pīto, austo un celoto jostu pamattehniku apguves kurss” (nodibinājums “Lielvārdes Jostu audēji", 7 000 eiro).

"Mērķprogrammas “Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto koprepertuāra kolektīvu atbalsta programma” 2026. gada konkursā saņemti 77 pieteikumi (kopējais pieprasījums 580094.93 eiro), no kuriem ar piešķirto finansējumu 230 000 eiro apmērā atbalstīti 52 projekti. 28 no tiem saistīti  ar dejas žanru (17 atbalstīti), 49 – ar koru, koklētāju ansambļu un pūtēju orķestru darbību (35 atbalstīti).

Atbalstu guvuši nozīmīgi jaunrades deju projekti, kas dod iespēju paplašināt amatieru deju kolektīvu repertuāru visām vecuma un kvalitātes grupām, ieskaitot senioru deju kolektīvus, kuru skaits ar katru gadu palielinās. Dažādu paaudžu horeogrāfi veidos jaundarbus, kopskaitā 65 dejas, kas var kļūt arī par koprepertuāru Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku lieluzvedumiem. Rīgā un novados tiks veidoti jauni koncertuzvedumi, svinētas nozīmīgas kolektīvu jubilejas, toskait TDA “Teiksma” astoņdesmitā un deju kopas “Dziga” 35. gadskārta.

11 kori un viens deju kolektīvs guva atbalstu dalībai starptautiskos konkursos Lietuvā, Polijā, Spānijā, Ungārijā, Norvēģijā, Itālijā, Dienvidkorejā un Indonēzijā.

Taps jaundarbi koriem, koklētāju ansambļiem un pūtēju orķestriem, kurus komponēs Andris Balodis, Lauma Kazaka, Kristaps Krievkalns, Agneta Krilova, Jānis Lūsēns, Mārtiņš Miļevskis, Uģis Prauliņš, Aigars Raumanis, Gundega Šmite, Kārlis Tone, Anna Veismane u. c. Kori iecerējuši daudzveidīgas koncertprogrammas un sadraudzības ar Latvijas un citzemju koriem, ar vērienīgiem notikumiem svinēs savas jubilejas, kā arī godinās apaļās un pusapaļās gadskārtās gan izcilus diriģentus (Edgars Račevskis un Leonīds Vīgners), gan komponistus (Mārtiņš Brauns, Imants Kalniņš, Pēteris Vasks)."

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Mērķprogrammu konkursu rezultāti