Publicējam nozaru ekspertu komisiju priekšsēdētāju komentārus par rezultātiem 2024. gada 1. Projektu konkursā un mērķprogrammu konkursos katrā nozarē
KĀRLIS KRŪMIŅŠ, Skatuves mākslu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs:
"Skatuves mākslu nozarē finansējums tika piešķirts 38 no 91 pieteiktajiem projektiem ar vidējo piešķīruma koeficientu 78% (jau otro konkursu pēc kārtas). Pozitīvie rezultāti saistīti gan ar VKKF (un pastarpināti Skatuves mākslu nozarei) paaugstināto finansējumu, gan ar nozares ekspertu lēmumu dalīt projektu konkursā pieejamos līdzekļus, procentuāli pielīdzinot to vēsturiskajam pieprasījumam katrā no trijiem regulārajiem konkursiem pēdējo trīs gadu griezumā. Saskaņā ar to ekspertu komisija šajā reizē sadalīja nepilnus 215 tūkstošus eiro, kas ir aptuveni 39.5% no visu trīs šī gada regulāro projektu konkursa finansējuma kopējā apjoma, uz otro un trešo konkursu paredzot attiecīgi 37% un 23.5%.
Saskaņā ar nozares prioritātēm atbalstu saņēma vairāki projekti, kas paredz izrāžu izrādīšanu dažādās Latvijas vietās. Izrādes no Kvadrifrona, Liepājas teātra, Biedrības "Tuvumi", Dirty Deal teatro, Ģertrūdes ielas teātra un Latvijas leļļu teātra viesosies Tukumā, Aizputē, Daugavpilī, Upītē, Aizkrauklē, Krustpilī, Lielvārdē, Jelgavā, Līgatnē, Valmierā, Valmiermuižā, Smiltēnē, Sabilē, Jaunolainē.
No 25 projektu pieteikumiem, kas paredzēja izrāžu veidošanu, tika atbalstīti 9 projekti, no kuriem lielākais finansējums tika piešķirts projektam, kas paredz veidot izrādi ar pagaidu nosaukumu "Pieņemt savu nevarību" Dirty Deal teātrī. Šis projekts, savukārt, precīzi atbilst citai nozares prioritātei - jaunradei, kas veicina daudzveidīgu satura un formas attīstību skatuves mākslu vidē.
Vēl atbalstu saņēma četri projekti, kas paredz festivālu norisi - "Laiks Dejot", "Baleta Zvaigznes Jūrmalā", "Teātra festivāls Nr.3." un Laikmetīgās dejas kamerfestivāls "ATSPULGS KUSTĪBĀ 2024". Finansējums tika piešķirts arī vairākiem ar izdevējdarbību un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu saistītiem projektiem. Tika piešķirtas vairākas radošās, radošā brauciena un mācību stipendijas. Tika atbalstīti projekti, kas paredz viesizrādes ārvalstīs un Rīgā, meistarklases, rezidences, kā arī citi notikumi.
Šādā ekspertu sastāvā komisija noslēdz savu darbu - nākamajā sasaukumā no esošās komisijas būs vairs tikai divi eksperti. Aicinu nozares pārstāvjus nopietni un atbildīgi izvērtēt un pieteikt kandidātus konkursā uz VKKF nozaru ekspertu vietu."
Nozarē atbalstīto projektu saraksts: https://ej.uz/SM_24_1
MAIJA KURŠEVA, Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
“2024. gada 1. Projektu konkursā tika iesniegti un izskatīti 225 projekti par kopējo summu 1 686 865 eiro, savukārt atbalstīti tika 85 projekti par kopējo summu 376 570 eiro.
Piešķirta 41 radošā darba stipendija 3018 eiro apmērā un 2 stipendijas 6036 eiro apmērā. Šis nozīmīgais atbalsts ļaus pilnvērtīgi realizēt dažādu paaudžu mākslinieku un pētnieku ieceres un bagātinās Latvijas profesionālās mākslas piedāvājumu 2024. gadā.
Šis ir pirmais konkurss pēc nozīmīgajām izmaiņām konkursa nolikumā par radošā darba stipendijas apmēru. Ņemot vērā VKKF un attiecīgi arī Vizuālās mākslas nozares finansējuma pieaugumu, radošā darba stipendiju saņēmēju skaits ir tikai nedaudz mazāks salīdzinot ar pagājušo gadu, taču kopējā piešķirtā summa šogad ir krietni lielāka. Salīdzinājumam – šī gada 1. konkursā atbalstīti 47 radošā darba stipendiju pieteikumi par kopējo summu 139 410 eiro, savukārt 2023. gada 1. konkursā tika atbalstīts 61 pieteikums par kopējo summu 53 647 eiro.
Organizāciju projektu pieteikumos, tāpat kā radošā darba stipendiju pieteikumos, kā vienmēr, novērojama spraiga konkurence – no 75 pieteikumiem atbalstīti 35 projekti ar kopējo summu 232 160 eiro. Dāsnākais atbalsts šajā projektu konkursā piešķirts Latvijas Laikmetīgās mākslas centram 30 400 eiro apmērā, kā arī Fotogrāfijas biennālei ar 20 000 eiro, Tēlniecības kvadriennālei ar 20 000 eiro, Kim? ar 20 000 eiro.
Organizāciju projektu pieteikumos prasītā summa pilnvērtīgai izstāžu norisei krietni pārsniedz konkursā pieejamā finansējuma apmēru. Tikai 10 organizāciju projekti atbalstīti ar pusi vai nedaudz vairāk par pusi no prasītā, kas viennozīmīgi ietekmē iecerēto ideju vērienu un kvalitāti. Lai pilnvērtīgi realizētu labās idejas, ir būtiski, lai organizācijas veltītu pūles līdzfinansējuma piesaistīšanai, un VKKF vizuālās mākslas ekspertu komisijai ir jātiecas stingri vērtēt projektu nozīmi un kvalitāti, sniedzot atbalstu mazākam pieteikumu skaitam, taču ar pēc iespējas tuvāku summu prasītajam.
Nozarē atbalstīto projektu saraksts: https://ej.uz/Viz_24_1
UNA SEDLENIECE, Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja
1. Kultūras mantojuma nozares projektu konkurss:
“Kultūras mantojuma nozarē 2024. gada 1. konkursā tika iesniegts un izskatīts 171 projekts, tostarp 46 fizisku personu iesniegumi, par kopējo summu 1 001 379 eiro, bet atbalstīti tika 82 projekti par kopējo summu 290 846 eiro jeb vidēji 32% no prasītā.
66 projekti bija iesniegti ar mērķi nodrošināt kultūras mantojuma fiziskās saglabātības stāvokli – atjaunot, konservēt, restaurēt nekustamā un kustamā kultūras mantojuma objektus un priekšmetus, kuri atrodas dažādu īpašnieku pārziņā. Pēc izvērtēšanas tika pieņemts lēmums atbalstīt 33 projektus, ieguldot 41% no konkursā nozarei pieejamā finansējuma. Vērtējot šo projektu grupu, līdzās citiem kritērijiem tika ņemta vērā ieceres steidzamība, restaurējamā objekta nozīme, projekta gatavības pakāpe un piesaistīto speciālistu profesionalitāte. Piemēram, finansiāli ietilpīgākie ieguldījumi plānoti Cēsu Viduslaiku pils dienvidu korpusa logailu konservācijā, Usmas luterāņu baznīcas jumta seguma atjaunošanai, Rīgas klavierbūvētāja Kārļa Kļaviņa pianīna un Liepājas harmoniju būvētāja Jura Bokuma harmonijas restaurācijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumam, 17. gs. celtās Augstkalnes – Mežmuižas draudzes baznīcas kanceles uzejas restaurācijai, vēsturiskās krāsns atjaunošanai Arendoles muižas kungu mājā u.c. projektiem visā Latvijā.
35 projekti bija iesniegti ar mērķi veikt izpēti par dažādām ar mantojuma objektiem saistītām un kultūrvēstures tēmām, t. sk. mākslas priekšmetu izpēte pirms restaurācijas un profesionāla arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kā arī arheoloģiskā izpēte. Pēc izvērtēšanas tika pieņemts lēmums atbalstīt 17 no šiem projektiem, ieguldot 21% no konkursā nozarei pieejamā finansējuma. Vērtējot šo projektu grupu, īpaši tika ņemta vērtā pētnieciskā projekta gatavības pakāpe, aktualitāte, ieceres skaidrs atspoguļojums projekta pieteikuma aprakstā un pievienotajos dokumentos. Piemēram, tiks veikta Rušonas katoļu draudzes baznīcas un klostera ēku arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, lietišķs pētījums “Kuldīgas vecpilsētas tipiskie logu veidi un profili”, tiks apzinātas saglabājamās vērtības Bauskas Lodiņa alusfabrikas vēsturiskajā apbūvē (1.kārta), tiks veikta Katvaru muižas parka izpēte ar ieteikumiem tā atjaunošanai, kā arī notiks Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā esošo laivu datēšana ar radioaktīvā oglekļa (14C) metodi.
33 projekti bija iesniegti ar mērķi publicēt ar dažādām kultūras mantojuma un kultūrvēstures tēmām saistītu pētījumu rezultātus. Pēc izvērtēšanas tika pieņemts lēmums atbalstīt 18 no šiem projektiem, atvēlot 21% no konkursā nozarei pieejamā finansējuma. Vērtējot šo projektu grupu, eksperti rūpīgi iepazinās ar pievienotajiem manuskriptiem un citiem izdevumu raksturojošiem materiāliem un ņēma vērā to kvalitāti, oriģinalitāti, aktualitāti un potenciālo mērķauditoriju. Piemēram, tika atbalstīts leģionāra un trimdinieka Aleksandra Kalniņa (1911-2003) dienasgrāmatu sagatavošanas un izdošanas 2. posms, rakstu krājuma "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks" izdošana, kataloga “Rundāles pils muzeja stikla lustru kolekcija” sagatavošanas 2. posms, kā arī kataloga “Lādes Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzeja krājumā” izdošana u.c. izdevumu tapšana.
28 iesniegtie projekti bija saistīti ar kultūras mantojuma komunikāciju ar konferenču, izstāžu, nodarbību un citu uz sabiedrību vērstu aktivitāšu starpniecību. Šajā grupā tika atbalstīti 11 projekti, atvēlot 13% no konkursā nozarei pieejamā finansējuma. Piemēram, 7. starptautiskais mākslas festivāls un konference "Divi Jūliji" Gulbenē, Indijas mākslas kolekcijas pastāvīgās ekspozīcijas saturiskā un vizuālā koncepta izstrāde Mākslas muzejā Rīgas Birža, pasākumu cikls "Muzejs. Vide. Sabiedrība" Madonas muzejā, kā arī interesantu un apmeklētājiem pievilcīgu apskates objektu izveide – Neolīta mītnes rekonstrukcija Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā un Daugavas zvejas taču rekonstrukcijas atjaunošana Daugavas muzejā.
9 projektu pieteikumi bija iesniegti mantojuma nozaru speciālistu attīstībai – profesionālās pilnveides vajadzībām, kā arī dalībai ārvalstu konferencēs, pētnieciskiem braucieniem. No iesniegtajiem projektiem tika atbalstītas 7 ieceres, atvēlot 4% no konkursā nozarei pieejamā finansējuma. Atbalsts tika piešķirts, piemēram, Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas 2024 pasākumam “Muzeji un kopienu iesaiste”, 10. Starptautiskā koka restaurācijas darbnīcas norisei, ko organizē starpnozaru mākslas grupa “Serde” Aizputē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra mūzikas krājuma vadītājas Rutas Almanes-Palmbahas radošais braucienam uz Starptautiskās mūzikas bibliotēku, arhīvu un muzeju asociācijas" kongresu Stellenbošā, Dienvidāfrikā, un vairākām citām iecerēm.
Kopumā projektu pieteikumi bija sagatavoti labā kvalitātē, tomēr konkursā dažādu iemeslu dēļ netika atbalstīti 89 projekti. Daudzi no tiem bija sagatavoti atbilstošā kvalitātē, taču bija jānoraida ierobežotā finansējuma dēļ salīdzinoši augstas konkurences apstākļos. Daļa noraidīto projektu neatbilda konkursa administratīvajiem kritērijiem. Piemēram – steigā neprecīzi atzīmēta nozare, fizisku personu iesniegumi saņemti par tāda rakstura projektiem, kādi pieļaujami tikai juridisku personu iesniegšanai, nav pievienoti projektu vadītāju dzīvesgājuma apraksti vai trūkst tulkojuma latviešu valodā tiem dokumentiem, kas pievienoti svešvalodās. Aicinām projektu pieteikumus sagatavot savlaicīgi un ar lielu rūpību. Tāpat būtiska ir projektā piesaistīto partneru izvēle, kā arī labi strukturētu, pārskatāmu un projektu raksturojošu obligāto un papildu materiālu pievienošana projekta pielikumos.
Kultūras mantojuma nozares kārtējos konkursos prioritāri tiek atbalstīta uz rezultātu un plašu pieejamību orientēta kultūras mantojuma izpēte, kas tiek veikta, ievērojot zinātniski pētnieciskā darba prasības, kā arī kultūras mantojuma restaurācija ar mērķi saglabāt oriģinālsubstanci, autentiskumu un kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu un attīstīt restaurācijas metodiku, prioritāri atbalstot sabiedrībai plaši pieejamus un īpašnieku līdzfinansētus projektus. Tāpat tiek atbalstīti projekti, kuri veicina sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, izpratni un līdzdalību kultūras mantojuma procesos."
Nozares projektu konkursā atbalstītie projekti: https://ej.uz/KMA_24_1
2. Par Muzeju nozares attīstības mērķprogrammu:
“Muzeju nozares attīstības mērķprogrammā tiek atbalstīti akreditēto muzeju projekti, kas sekmē Nacionālā muzeju krājuma izpēti un nodrošina izpētes rezultātu pieejamību plašai mērķauditorijai, izmantojot dažādas muzeja darba formas saskarsmē ar auditoriju, kā arī tādi projekti, kas paredz papildināt muzeju pamatkrājumu ar unikāliem muzejiskiem priekšmetiem. 2024. gadā izskatīšanai mērķprogrammas ekspertu komisijā bija iesniegti 45 projekti par kopējo summu 631 899 eiro. Mērķprogrammā 2024. gadā pieejamais finansējums ir 200 000 eiro, kas tika sadalīts 18 iesniegtajiem projektiem. Ekspertu komisijā darbojās Daina Ratniece (Kultūras ministrija), Evija Smiltniece (Kultūras ministrija), Iveta Ruskule (Kultūras mantojuma nozare), Una Sedleniece (Kultūras mantojuma nozare) un Arta Vārpa (Vizuālās mākslas nozare).
Visvairāk projektu (18) mērķprogrammas konkursam bija iesniegti saistībā ar muzeju pastāvīgo ekspozīciju atjaunošanu vai iekārtošanu no jauna. To veidošana ir resursietilpīga iecere, tomēr vairumā muzeju pastāvīgā ekspozīcija joprojām ir viena no svarīgākajām muzeju komunikācijas formām darbā ar auditoriju un kalpo kā pamats konkrētā muzeja mērķu un vēstījuma izpratnei. Mērķprogrammā tika atbalstīti 10 ekspozīciju projekti visos Latvijas reģionos, ieguldot gandrīz 70% no pieejamā kopējā finansējuma. Vērtējot ekspozīciju projektus, tika ņemta vērā muzeju pētnieciskā darba kvalitāte, projekta gatavības pakāpe, tāmes pamatotība un, protams, programmas finansiālās iespējas. Nozīmīgākais atbalsts tika piešķirts ekspozīcijas “Filmu mākslinieks” 3. izveides posmam Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejā (40 000 eiro), Liepājas okupācijas muzeja ekspozīcijas izveidei par Otro pasaules karu Liepājā (32 142 eiro), kā arī Alūksnes novada muzeja pastāvīgās ekspozīcijas "Drūmākās lappuses Latvijas valsts vēsturē. Deportācijas" realizācijai (27 400 eiro). Atbalsts tika piešķirts arī ekspozīciju pilnveidei Salacgrīvas muzejā, Viļakas muzejā, Rojas Jūras zvejniecības muzejā, Pāvilostas novadpētniecības muzejā, Viesītes muzejā “Sēlija”, Dobeles novada muzejā un Viļānu novadpētniecības muzejā.
Septiņi projektu iesniegumi paredzēja grāmatu, katalogu citu publikāciju izdošanu, balstoties muzeju krājuma materiālu pētniecībā. Pilnā mērā vai daļēji tika atbalstītas trīs publikāciju ieceres – Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja “Atmiņā puteņo sniegi” (3 477 eiro), mākslas albuma “Ģertrūde Zeile. Piederība” sagatavošana izdošanai Latgales kultūrvēstures muzejā (1 720 eiro), kā arī daļēji tika atbalstīta Rīgas porcelāna muzeja iecere izdot pieprasīto kolekcijas katalogu “Porcelāna stāsti” angļu valodā (6 000 eiro). No iesniegtajiem četriem projektiem, kuri paredzēja Nacionālā muzeju krājuma papildināšanu, tika atbalstīti divi – Bauskas pils muzeja un Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja izvirzītie priekšlikumi. Daļējs atbalsts tika piešķirts arī sabiedriski nozīmīgām muzeju aktivitātēm Cēsu vēstures un mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.”
Mērķprogrammā atbalstīto projektu saraksts: https://ej.uz/Muzeji_24
MĀRA MELLĒNA, Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
“VKKF Tradicionālās kultūras nozare 2024. gada 1. projektu konkursā no iesniegtajiem 75 projektiem, kur pieprasītā summa bija 323 714 eiro, tika atbalstīti 24 projekti par kopējo summu 79 460 eiro.
Šoreiz konkursā akcents uz nozīmīgu akadēmisku pētījumu un ar tiem saistītu pavadošu pasākumu atbalstu. Starp tiem nozīmīgākie:
Cita būtiska konkursa sadaļa – aktuālie tradicionālās kultūras iedzīvināšanas notikumi mūsdienu kontekstā – piemēram, festivāli “Dzīvā mūzika”, “Ļipa kust”, “Kapelmeistaru mācības Barkavā”, stāstnieku festivāls “Omotu stuosti”, Dienvidlatgales novada bērnu un jauniešu folkloras svētki "Skanēt skan staigojūt, garu myužu dzeivojūt", Kūkovas novada folkloras svētki un folkloras konkursu fināli bērniem un jauniešiem, saņēma daļēju atbalstu, atbilstoši pieejamajam finansējumam konkursa kārtībā.
Turpinām dzīvā mantojuma izpēti un tradicionālās kultūras iedzīvināšanu lietojumā, atbilstoši ekspertu ieteikumiem pilnveidojam neatbalstītos un gatavojam jaunus pieteikumus nākamajiem projektu konkursiem.”
Atbalstīto projektu saraksts: https://ej.uz/Trk_214_1
ZANDA GŪTMANE, Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
"Literatūras nozares projektu konkursa prioritātes ir augstvērtīgas daiļliteratūras un tulkojumu tapšana un izdošana, kā arī citas literārā procesa nodrošināšanas un popularizēšanas formas – literārā periodika, zinātnisku pētījumu izstrāde, literāri pasākumi. 2024. gada pirmajā projektu konkursā Literatūras nozarē vērtēšanai tika iesniegti 168 projekti par kopējo pieprasīto finansējumu 778 299 eiro. Nozares atbalstu guva 78 projekti ar finansējumu 276 210 eiro.
Domājot par sabalansētu nozares attīstību, atbalstīti projekti nosacītās iesniegumu grupās – radošās stipendijas un radošie braucieni, izdevējdarbības projekti, literārā periodika, rakstniecībai veltīti pasākumi bibliotēkās un citviet, kā arī literatūras festivāli un zinātniskās konferences. No 41 radošo stipendiju un braucienu pieteikumiem tika atbalstīti 19 pārliecinošākie – gan dzejas un prozas, gan arī tulkojumu un literatūras pētniecības kategorijās. Atgādinājums radošo stipendiju projektu pieteicējiem – saskaņā ar nolikumu, radošā stipendija paredzēta viena darba tapšanai.
No 66 izdevējdarbības pieteikumiem tika atbalstīti 30 projekti. Vairāki no tiem bagātinās latviešu literatūru ar līdz šim nebijušiem tulkojumiem – gaidāma iepazīšanās ar Džona Dona daiļradi, ar slovēņu, brazīliešu un ebreju rakstniecības piemēriem. Oriģinālliteratūrā sagaidīsim Ineses Zanderes, Ingas Gailes, Andras Manfeldes dzejas krājumus, Gundegas Repšes dzejas un prozas krājumu, Ligijas Purinašas dzejprozu, Baņutas Rubesas biogrāfisko romānu, Lauras Melnes grāmatu bērniem latgaliski un latviski, Mudītes Austriņas darbu izlasi, Jura Baldunčika rakstus, arī bērnu komiksus un debijas dzejā u.d.c.
Literārās periodikas un digitālo resursu jomā no 3 pieteikumiem atbalstīti 2 kvalitatīvi izstrādāti un praktiskajā darbībā jau sevi apliecinājuši projekti – žurnāls “Strāva” un vortāls “Literatura.lv”. Savukārt literāro pasākumu jomā no 9 pieteikumiem atbalstīti 5: Latgales literārās jaunrades veicināšanas programma, žurnāla “Punctum” ikgadējais festivāls, kā arī nozīmīgas zinātniskās konferences, kas aktualizē latviešu rakstnieku daiļrades pētniecību.
Kā allaž, liels pieteikumu skaits (49) saņemts literāro pasākumu kategorijā, lielākoties tajos arī šoreiz paredzētas lasītāju un autoru tikšanās Latvijas reģionu bibliotēkās. Atgādinām, ka šajā kategorijā nozarē atbalstāmi tikai tie projekti, kuri veicina augstvērtīgas literatūras popularizēšanu un neattiecas uz starpnozarei atbilstošu darbu vai komercizdevumu papildu popularizēšanu. Literāro pasākumu kategorijā atbalstīti 22 tematiski fokusēti, pārdomāti pieteikumi literatūras jomā, tostarp, arī dzejas slama norise."
Ar pilnu literatūras jomas atbalstīto projektu sarakstu aicinām iepazīties šeit: https://ej.uz/Lit_24_1
EDGARS SAKSONS, Mūzikas nozares ekspertu komisijas vārdā:
1. Mērķprogramma "Mūzikas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana"
“2024. gada konkursam pieejamais budžets - 120 000 eiro. Tika saņemti 55 pieteikumi (pieprasītais finansējums 339 000 eiro), atbalstīti 26 projekti par kopējo summu 120 000 eiro.
Saskaņā ar Mūzikas nozares ekspertu komisijas lēmumu, arī šajā konkursā ievērots proporcionāls atbalsta sadalījums 3 daļās:
Atbilstoši programmas mērķiem, pieteikumi vērtēti Latvijas mūzikas izglītības starptautiskas atpazīstamības, konkurētspējas un mūzikas izglītības izcilības veicināšanas kontekstā. Prioritāri atbalstīta mūzikas instrumentu iegāde.
Atbalstītie projekti mērķprogrammā: https://ej.uz/Muz_skolas_24
2. Regulārais kultūras projektu 1. konkurss Mūzikas nozarē:
“Šajā konkursā pieprasītais finansējums bija 1 063 015 eiro, kas ir 3 reizes lielāks, nekā konkursam pieejamais budžets - 325 000 eiro. No iesniegtajiem 219 pieteikumiem atbalstīti 100 projekti par kopējo summu 287 777 eiro.
Lielākais finansējums piešķirts valstiski nozīmīgiem mūzikas festivāliem:
Ar daļēju vai pilnu pieprasīto finansējumu prioritāri atbalstīta Latvijas profesionālās mūzikas koncertdarbības pieejamības nodrošināšana Latvijā:
Finansējums piešķirts arī interneta mediju darbībai, izdevējdarbībai, nošu digitalizēšanai un restaurācijai.
Neatbilstoši administratīvajiem kritērijiem bija 64 pieteikumi. Joprojām izbrīna lielais projektu skaits, kuri neatbilst administratīvajiem kritērijiem. Lūgums, pirms iesniegt nākamos projektus, rūpīgi izlasīt konkursu nolikumus, kā arī neatstāt iesniegšanu uz pēdējo dienu, kad kurators vairs nedrīkst sniegt rekomendācijas un norādīt uz kļūdām projektu pieteikumos.”
Atbalstītie projekti Mūzikas nozarē: https://ej.uz/Muz_24_1
ILZE STOKMANE, Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
“2024.gada 1.konkursā Dizaina un arhitektūras nozarē tika saņemti 82 projektu pieteikumi par kopējo summu 623 936 eiro, no kuriem atbalstīts tika 31 pieteikums, tai skaitā 9 radošās stipendijas, par kopējo summu 139 074 eiro.
Lielākais finansējums šajā konkursā tika piešķirts Latvijas Arhitektu savienības kongresa organizēšanai, svinot organizācijas pastāvēšanas simtgadi. Otrs lielākais finansējums tika piešķirts "Baltijas Modes federācijai" 38. Starptautiskā festivāla Rīgas Modes Nedēļa / Riga Fashion Week rīkošanai.
Būtisks atbalsts tika piešķirts arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, kas 2024. gadā atzīmē 35 gadu darbību, rīkotajiem pasākumiem - POP UP izstādēm, kurās apmeklētāji varēs detalizēti iepazīties ar Dizaina eksporta alianses zīmoliem un veiksmes stāstiem, daudzpusīgai izglītības programmai un diskusiju rīkošanai par dizaina aktualitātēm, kā arī Rezidences programmai, kas DMDM vēsturē tiks rīkota pirmo reizi.
VKKF atbalsts tika piešķirts arī vairākām tematiskām izstādēm, no kurām daļa tiks rīkotas Latvijas reģionos. Būtisks finansiāls atbalsts piešķirts personālizstāžu rīkošanai par tādām Latvijai nozīmīgām personībām kā Gunārs Binde un Gunārs Birkerts.
Šoreiz atbalsts piešķirts arī Latvijas Arhitektūras skolu plenēram, kas tiks veltīts karā izpostīto Ukrainas apdzīvoto vietu atjaunošanai, piedaloties jaunajiem nozares speciālistiem no Latvijas un ārvalstīm. Tāpat atbalsts piešķirts arī vairākiem radošiem pasākumiem bērniem un jauniešiem, lai veicinātu interesi par arhitektūras un dizaina nozarēm.
Mērķprogrammas "Dizaina un arhitektūras izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana" ietvaros tika saņemti 11 pieteikumi, no kuriem 2 neatbilda administratīvajiem kritērijiem, savukārt 8 projektu pieteikumi tika apstiprināti pilnībā vai daļēji. Atbalsta saņēmēju vidū ir 3 augstākās izglītības iestādes, 3 dizaina un mākslas vidusskolas (Valmierā, Rīgā un Daugavpilī), kā arī Latgales mūzikas un mākslas vidusskola un Bulduru Dārzkopības vidusskola. Kopējais piešķirtais finansējums dizaina un arhitektūras izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai ir 35 000 eiro.
